Grenlande
| Grenlande Kalaallit Nunaat Grønland |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: "Nunarput utoqqarsuanngoravit" |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Nūka (Gothoba) 166 086) 64°10′N 51°43′W / 64.167°N 51.717°W | |||||
| Valsts valodas | grenlandiešu valoda (kalālisuta) | |||||
| Etniskās grupas | 88% inuīti un inuītu-dāņu pēcteči, 12% eiropiešu, galvenokārt dāņi |
|||||
| Valdība | Parlamentāra demokrātija ar konstitucionālu monarhiju | |||||
| - | Monarhs | Frederiks X | ||||
| - | Augstā Komisāre | Julie Præst Wilche | ||||
| - | Premjerministrs | Múte Bourup Egede | ||||
| Autonoma valsts | no Dānijas Karalistes | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 2 166 086 km² (12.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 83,1 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2016. gadā | 56 483[1] | ||||
| - | Blīvums | 0,028/km² | ||||
| IKP (PPP) | 2001. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $ 1,1 miljards | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $ 37 009 | ||||
| TAI (2010) | ▲ 0,786 (augsts) (61.) | |||||
| Valūta | Dānijas krona (DKK) |
|||||
| Laika josla | (UTCno -4 līdz +0) | |||||
| Interneta domēns | .gl | |||||
| ISO 3166-1 kods | 304 / GRL / GL | |||||
| Tālsarunu kods | +299 | |||||
Grenlande (grenlandiešu: Kalaallit Nunaat; dāņu: Grønland — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē, kas pieder Dānijai. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija Eiropas Ekonomikas kopienas sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai.
Sākot ar 986. gadu, Grenlandes rietumu krastā ieradās vikingi Ērika Rudā vadībā, izveidojot trīs apmetnes. Viņi ilgu laiku mita Grenlandē kopā ar eskimosu tautām, bet 13. gadsimtā sala nokļuva Norvēģijas karaļu pakļautībā, 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Dāniju, bet no 1397. līdz 1524. gadam tā bija Kalmāras ūnijas sastāvā.[2]
Vairākus gadsimtus Grenlande atradās Dānijas-Norvēģijas ūnijas pakļautībā. Pēc Ķīles miera līguma 1814. gadā Norvēģija pakļāvās Zviedrijai, un Grenlande oficiāli kļuva par Dānijas koloniju. Kad 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību, tā 1920. gadā pieprasīja Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. 1931. gadā norvēģu vaļu mednieku ieņemto teritoriju Grenlandes austrumu piekrastē Norvēģijas valdība pasludināja par "Ērika Rudā zemi" un apstiprināja tai gubernatoru.[3] 1933. gadā Starptautiskā tiesa Hāgā pasludināja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. Pēc Dānijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Dānijas sūtnis ASV vienojās ar amerikāņu valdību par Grenlandes izmantošanu sauszemes un gaisa militārajām operācijām. Savukārt Vācija Grenlandes austrumu piekrastē izvietoja vairākas meteoroloģiskās stacijas.[4] 1953. gadā Grenlande konstitucionāli tika deklarēta kā Dānijas daļa ar pašnoteikšanās tiesībām un deputātiem Dānijas parlamentā.
Neatkarības kustība
[labot | labot pirmkodu]1982. gadā 53% grenlandiešu referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Ekonomikas kopienas, kas stājās spēkā 1985. gadā. 2008. gada novembrī notika referendums, kurā Grenlandes autonomijas ideju atbalstīja 75% vietējo iedzīvotāju. 2009. gada Grenlandes parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija "Inuītu kopiena" (Inuit Ataqatigiit), kas atbalsta salas neatkarību. Tajā pašā gadā stājās spēkā jauns pašpārvaldes statuss, saskaņā ar kuru Grenlandes administrācija sāka pilnībā kontrolēt dabas resursu ieguvi, policijas darbu un nedaudz arī ārlietas.[5] 2014. gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija "Uz priekšu!" (Siumut), kas izveidoja koalīciju ar Inuit Ataqatigiit un Naleraq partijām.
ASV teritoriālās pretenzijas
[labot | labot pirmkodu]
Pēc tam, kad Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 9. aprīlī Vācija okupēja Dāniju, 1941. gadā ASV okupēja Grenlandi un pēc kara beigām 1946. gadā par Grenlandi piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru (apmēram 1 miljardu USD mūsdienu cenās), tomēr Dānija šo piedāvājumu noraidīja. 1951. gadā iekārtoja ASV gaisa spēku bāzi Tūlē. 2019. gadā ASV prezidents Donalds Tramps pauda ekonomisku motīvu diktētu interesi par Grenlandes iegādi,[6] kuru Dānijas valdība noraidīja. Reaģējot uz to, prezidents Tramps atcēla plānoto valsts vizīti Dānijā.[7]
2025. gadā Tramps atkal pauda interesi par Grenlandes iegādi, šoreiz minot galvenokārt militārus faktorus, bet Dānijas premjerministre Mete Frederiksena paziņoja, ka Grenlandes iedzīvotāji paši lems par salas neatkarību.[8] 2025. gada janvārī publicētie aptaujas dati liecināja, ka 85% Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas nonākšanu ASV kontrolē. Pretēju viedokli pauda 6% grenlandiešu, bet 9% bija grūti atbildēt.[9] 2025. gada nogalē Tramps iecēla Luiziānas gubernatoru Džefu Lendriju par īpašo sūtni Grenlandē. 2026. gada 17. janvārī Tramps paziņoja par 10% ievedmuitas tarifu noteikšanu Dānijai, Francijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai, piedraudot to paaugstināt līdz 25%, ja nepanāks vienošanos par Grenlandes pārņemšanu.[10] 2026. gada 21. janvārī Tramps, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, uzsvēra, ka Grenlandes drošību neviens nespēs garantēt labāk par ASV. Pēc uzrunas viņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti un apsprieda "Zelta kupola" jeb pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanu Grenlandē, ASV bāzu paplašināšanu un salas izejvielu krājumu apgūšanu, īstenojot NATO septiņu Arktikas sabiedroto kopīgas patruļas. Pēc tam Tramps paziņoja, ka nolēmis no 1. februāra tomēr neieviest 10% ievedmuitu visām precēm no astoņām Eiropas valstīm.[11]
Līdztekus kļuva zināms, ka ASV Aizsardzības ministrija vēlas pārņemt bijušās Narsarsuakas un Kangerlussuakas bāzes, kā arī vienu nenosauktu objektu.[12]
Teritorija
[labot | labot pirmkodu]
Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni km2, gandrīz visa tās teritorija atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 m bieza. Grenlandes galējais ziemeļu punkts atrodas Kafeklubenas salā (Kaffeklubben), kas tiek uzskatīta arī par pasaules sauszemes galējo ziemeļu punktu.
Pēc 2009. gada administratīvās reformas Grenlande ir sadalīta piecās pašvaldībās (dāņu: Kommuner, grenlandiešu: Kommunia). Agrāko pašvaldību centriem saglabāja pilsētu tiesības.
| Karte | Ģerbonis | Nosaukums | Iedzīvotāji (2019) | Platība, km² | |||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
 |
Avanaata ("Ziemeļu komūna") | 10 651 | 522 700 | |||
 |
 |
Kekertalika ("Salu komūna") | 6 504 | 62 400 | |||
 |
 |
Kekkata ("Vidus komūna") | 9 627 | 115 500 | |||
 |
 |
Kujalleka ("Dienvidu komūna") | 7 755 | 32 000 | |||
 |
 |
Sermersooka ("Ledus komūna") | 20 998 | 635 600 | |||
| Ārpus komūnām | |||||||
 |
Ziemeļaustrumu Grenlandes nacionālais parks | 0 | 972 000 | ||||
 |
Tūles militārā bāze | 86 | |||||
| Kopā | 55 992 | 2 415 100 | |||||
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Grenlande ir reti apdzīvota (0,028 cilvēki uz kvadrātkilometru), aptuveni 16 tūkstoši tās iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Nūkā (Gothobā). Salā ir 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas.
Grenlandes pamatiedzīvotāji ir inuīti (tulkojumā nozīmē "cilvēks"), kas ir sastopami plašās Kanādas un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus, ko sauc par iglu. Inuīti pārtiek no nomedītā jeb no ziemeļbriežiem, roņiem, valzirgiem un zivīm. Tādi vārdi kā "kajaks" (maza ar ādu apvilkta laiva) un "anoraks" (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no inuītu valodas. Galvenā reliģija Grenlandē ir kristietība. 99% Grenlandes iedzīvotāju ir luterāņi, bet 1% ir katoļi.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Grenlandes zvejas zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% valsts zivju eksporta nodrošina garneles, bet mencas, laši, pikšas un citas zivis — pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar zvejniecību. Golfa straumes ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst.
Grenlandes klimatā var izdzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, rododendrs, arktiskā magone, akmeņlauzīte un mellene.
Sports
[labot | labot pirmkodu]Populārākais sporta veids Grenlandē ir futbols, kuru regulāri spēlē aptuveni desmitā daļa no salas pamatiedzīvotājiem.[13][14] Līdz ar to futbols Grenlandē tiek uzskatīts par nacionālo sporta veidu.[13]
Tāpat viens no atzītākajiem sporta veidiem ir handbols, kas vietējo iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši populārs.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ http://countrymeters.info/en/Greenland/
- ↑ Tracey Boraas. Sweden. Capstone Press, 2002. 24. lpp. ISBN 0-7368-0939-2. (angliski)
- ↑ Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. I daļa NeoGeolv, 2013. gada 29. aprīlī
- ↑ Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. II daļa NeoGeolv, 2013. gada 13. maijā
- ↑ Grenlendē stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss par lielāku neatkarību no Dānijas 2009. gada 21. jūnijā
- ↑ «TRT на русском - Кто внушил Трампу идею купить Гренландию?». www.trtrussian.com (krievu). Skatīts: 2026-01-16.
- ↑ Laikraksts: Tramps par Grenlandi plānoja piedāvāt $600 miljonus gadā tvnet.lv 2019. gada 21. augustā
- ↑ «Dānijas premjerei telefonsarunā ar Trampu nav izdevies atrisināt domstarpības par Grenlandi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-16.
- ↑ Vairākums Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas pāreju ASV kontrolē lsm.lv 2025. gada 29. janvārī
- ↑ Tramps izziņo 10% tarifu vairākām Eiropas valstīm Grenlandes jautājuma dēļ lsm.lv 2026. gada 17. janvārī
- ↑ Tramps mīkstina retoriku Grenlandes jautājumā, bet saspīlējums NATO saglabājas lsm.lv 2026. gada 22. janvārī
- ↑ Medijs: ASV nav zaudējušas interesi par Grenlandi un cenšas palielināt militāro klātbūtni Dānijai piederošajā salā lsm.lv 03.04.2026
- 1 2 Tomos Knox. «The unlikely success story of football on the massive island of Greenland». theguardian.com. The Guardian, 2014. gada 22. oktobris. Skatīts: 2018. gada 24. jūnijs.
- ↑ Chris Scott. «Greenland: The football season where you can glimpse whales and icebergs». cnn.com. CNN, 2017. gada 18. augusts. Skatīts: 2018. gada 24. jūnijs.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grenlande.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|